top of page
Andris Roze - "Amatniecība tiek nodota paaudzēs"
“To ko pats esi uztaisījis, tas viss ir mīļš” Amats, kurš nodots paaudzēs, šeit tiek nodots tālāk, kā arī iemācītas praktiskas lietas, kuras jāzina katram latviešu saimniekam. Drabešu muižas Amatu māja un Andris Roze, kurš tur darbojas, nodrošina amata meistarības nepārtrūkšanu, nododot šo nemateriālo mantojumu jaunajām paaudzēm. Lai veidotie priekšmeti būtu kvalitatīvi un mūzikas instrumentos ieviestu dvēseli, tie tiek darināti lielākoties rokām, seniem instrumentiem.
00:00 / 00:59
Kas top
Kas top vienā darbnīcā!
Darbnīca
Senām koka durvīm atveroties, liels zāģu skaidu mākonis paceļas gaisā. Esam nonākuši vietā, kur rodas māksla.
Šī visnotaļ nav Andra pirmā darbnīca, lai gan izskatās, ka viņš tajā būtu pavadījis visu savu dzīvi. Šai konkrēti ir pieci gadi. Sajūtu, ka telpai taču jābūt ar senu vēsturi, veicinājis tik plašais gatavo un vēl nepabeigto instrumentu kvantums, kas aizpilda visu telpu.
Lai gan Andris vienmēr ir bijis pretim nākošs un gatavs iemācīt citiem savu talantu, kuru katru viņš savā darbnīcā nelaiž. Bērnus viņš apmāca citur, lai gan noslēpumaini nedod skaidrību, kāpēc.
“Ja tu gribēsi sev uztaisīt kokli, tad par nelielu, bet taisnīgu atlīdzību, četras dienas strādājot no rīta līdz vakaram, tu viņu vari uztaisīt,” Andris turpina ar humoristisku piesitienu: “Es situ pa pirkstiem, ja nepareizi dara. Labāk, lai sit pa pirkstiem, nekā nogriež viņus. Teiksim, ja tas pirksts nav vajadzīgs, tad es arī varu palīdzēt par taisnīgu samaksu. Amputējam ātri.”
Motivators
Andris ir atsaucīgs ne tikai koka instrumentu izgatavošanā, bet arī pozēšanā kamerai. Talkā viņam nācis tā sauktais motivators. To viņš nekad nav pielietojis fiziskiem mērķiem, bet šis koka gabals visnotaļ motivē bērnus neslinkot, tajā pašā laikā mācībām iedod papildus humora devu. Īstenībā šis rīks paredzēts lai vieglāk varētu pārcirst bluķus, skaldot malku.
Spainis
Andris atrāda vienu no saviem meistardarbiem – spainis ir precīzs atdarinājums seno laiku traukam, kuru sievas izmantoja slaucot pienu un no akas nesot ūdeni. “Varat iedomāties cik smagi bija šādus divus spaiņus uz muguras nēsāt?” Andris mums sniedz aplūkot trauku, un tas tiešām ir smagāks nekā būtu gaidījuši.
Stelles
“Nu, uzminiet, kas tas ir?” Andris jautā. “Nu kaut kas šūšanai, aušanai, jostu taisīšanai” mēs minam. Izrādās tas ir šķiets - rīks ar kura palīdzību var veidot grāmatzīmes un arī jostas. “Jūs mākat aust? Manuprāt, visām meitām ir jāmāk aust.” Saka Andris Roze, kurš arī pats apgūst aušanu stellēs, ko var apgūt arī Amatu mājā.
Tamburīns
“Un kas ir šis?” Andris paņem rokā tamburīnu, kurš apvilkts ar ziemeļbrieža ādu, un sāk sist to nemainīgā ritmā. Šeit meistars veido ne tikai sitamos instrumentus, bet arī stīgu instrumentus dažiem no tiem viņš izmanto ne tikai ierastās neilona stīgas, bet arī pirmatnējās zarnu stīgas.
Kokle
Uzmanību savā virzienā piesaistīja kāda izteikti melna kokle istabas augstākajā plauktā. “Ulmaņlaikos mazpulkiem bija izdevumi, kur bija rasējumi, zīmējumi, izmēri, viss par tēmu – radīsim mūsu nacionālo mūzikas instrumentu – kokli. Pēc tā viņa ir taisīta,” Andris zinoši izklāsta kokles vēsturi un avotus, no kuriem var iemācīties tādas uztaisīt. Tā nav vienīgā Andra rokām radītā kokle. Varētu jau teikt, ka roka ir piešāvusies, un vienas kokles radīšana Andrim prasa daudz mazāku laiku, nekā jaunajiem interesentiem.
Stāsts
Uzreiz pamanāms, ka Andris darbnīcā jūtas kā mājās, taču reizēm viņam nākas pamest savu iemīļoto darbavietu un paviesoties arī citur: “Pamatā es strādāju šeit, ja neesmu nekur citur izbraucis – Āraišu ezerpilī vai kā šorīt no rīta biju Turaidas muzejā.”
“Es taisu tādas lietas, ko galdnieks netaisa,” par savu nodarbošanos turpina meistars, “piemēram, esmu taisījis vairākas stelles.”
Noklausies Andra domas par to, kādēļ dažas latviešu tradīcijas vairs nav tik populāras.
00:00 / 04:29
kokle2
Kādā telpas stūrī atrodam pavisam noskrandušu un aplupušu kokli. Visas kokles Andra darbnīcā nav pabeigtas, salabotas vai atjaunotas, šī ir viena no tām par kuru vēsture klusē.
karotes
“Kas par rakstu kokam!” Andris bez problēmām atpazīst, no kāda kokmateriāla izgatavoti viņa darbi, pēc izskata un raksturīgās smaržas. To viņš arī vairākkārt nodemonstrēja, izceļot katra koka veidotos unikālos rakstu veidus un krāsu.
katores2
Kā īsts amatnieks Andris, protams, grebj arī karotes, kas ir roku darbs, jo to gatavošanā neizmanto mahanizētas mašīnas, bet gan visparastākos – pirmatnējos instrumentus. Šīs viņš taisa savam vaļaspriekam un nevēlas pārdot.
vijole
“Šī vijole jau bija nolemta sadedzināšanai, es viņu izvilku no ugunskura” Andris nodomājis, ka nevar taču tā instrumentu izmestu un vēlējies to salabot, bet izrādījies, ka tas nav bijis iespējams. Tā nu tagad nesalabojamā vijole stāv plauktā kopā ar citiem instrumentiem un noput ar darbnīcas putekļiem.
Video
Amatu māja - "Te viss notiek!"
bottom of page